Mobings ir salīdzinoši jauns termins – tas parādījies tikai pēdējo 20 gadu laikā. Tam ir dažādas definīcijas, bet pamatdoma paliek viena un tā pati – mobings ir aizskaroša, aizvainojoša, izsmejoša, pazemojoša utt. rīcība no kolēģu vai vadības puses vērstu pret kādu konkrētu darbinieku ilgstošā laika posmā. Respektīvi, ja tu saskaries ar mobingu savā darba vietā, tad tas nozīmē, ka tu kādam nepatīc tik ļoti, ka viņš/viņa ir gatavs/-a darīt visu, lai piespiestu tevi aiziet no darba „pēc paša vēlēšanās”.
Mobingam var būt dažādi veidi. Pirmkārt, jau atkarībā no tā vai mobingu veic vadītājs pret padoto, vai arī kolēģi viens pret otru. Tāpat ir arī tā saucamais „melnais” un „baltais” mobings. Pirmajā gadījumā pret tevi var tikt vērsta atklāta agresija, pastāvīgi veicināti konflikti un strīdi ar tevi utt. Šajā gadījumā „upuris” parasti neiztur pārāk ilgu laiku un drīz vien jau ir cita darba meklējumos. Savukārt „baltais” mobings ir izsmalcinātāks. Tas var vilkties vairāku mēnešu garumā. Pret tevi var tikt vītas dažādas intrigas, izplatītas baumas par tavu nespēju tikt galā ar darba uzdevumiem, tev var tikt uzticēti neizpildāmi uzdevumi vai arī pārāk daudz uzdevumu un galu galā tu sajutīsi, ka esi izolēts no darba kolektīva. Šis mobinga veids var būt bīstams gan tavai garīgajai, gan fiziskajai veselībai. Dažās valstīs, kur ir veikti mobinga pētījumi, secināts, ka mobinga sekas var būt arī pašnāvība (Zviedrijā – 15% pašnāvību gadījumu saistītas ar mobingu.)
Kāpēc kādam tas būtu jādara? Iemesli var būt dažādi, bet konkrētu atbildi laikam uzzināt nav lemts. Iespējams, ka tas ir konkurences jautājums – cilvēks aiz bailēm par savu vietu cenšas tikt vaļā no visiem, kas varētu viņu „apdraudēt”. Tāpat iespējams, ka tās ir psiholoģiskas sekas „mobera” paša izciestam psiholoģiskajam teroram bērnībā, skolā vai kur citur. Vai arī iespējams, ka tavi uzskati, ģērbšanās vai domāšanas veids ir tik ļoti atšķirīgs, ka tāda veidā tu neapzināti izaicini mobingu pret sevi. Bet kā jau teikts – īstie iemesli ir zināmi ļoti reti.
